Buvindustrijas Gada Balva > Blogs > Drošība būvlaukumos

Drošība būvlaukumos

Būvniecība ir otra bīstamākā industrija Eiropas savienībā, aiz zvejniecības. Uz 100 tūkstošiem strādnieku vidēji ir 13 letāli gadījumi. Salīdzināšanai – visos sektoros kopā šis rādītājs ir 5 gadījumi uz 100 tūkstošiem cilvēku. Tā kā būvlaukumi ir visai nedroša vieta, tad drošība vienmēr tiek uzskatīta par prioritāti, lai negadījumu iespējamība tiktu maksimāli samazināta. Pašu galveno problēmu veido nevis tas, ka strādnieki neizprot darba apstākļu bīstamību un visus riskus, bet gan pastāvīgi mainīgā darba vide, kuru ir ļoti grūti kontrolēt. Turklāt celtniecības izmaksas jau tā parasti ir pietiekami lielas un negadījumi vai maksimālo drošības standartu ievērošana sagādā papildus izmaksas, ar kurām būvfirmas nevēlas rēķināties.

Pašus lielākos apdraudējumus celtniekiem rada kritieni no liela augstuma, būvlaukuma transporta negadījumi, dzīvībai bīstami elektrības triecieni vai arī krītoši objekti. Ilgtermiņā apdraudējumu veselībai var izraisīt azbests, dažādi šķīdinātāji, skaņa un ilgstošs, fizisks un monotoms darbs. Kritieni no augstuma ir pats biežākais būvlaukumu nelaimes gadījumu iemesls. Pēc drošības noteikumiem, drošības ekipējums, kas pasargā no kritieniem, ir nepieciešams visās būvlaukuma vietās, kas saistītas ar rampām, celiņiem, celšanas laukumu, bedrēm, staigāšanu gar ēkas malām lielā augstumā, jumtu, atvērtiem caurumiem sienās un visām citām vietām, kur iespējams kritienu apdraudējums. Nav noteikts augstuma limits, no kura jāsāk ievērot visi oficiālie nosacījumi. Agrāk tie bija 2 metri, taču mūsdienās par to uzskata jebkuru augstumu, no kura krītot iespējams gūt traumas. Tāpat drošības ekipējums strādniekam ir jālieto arī tad, kad pastāv iespēja uzkrist uz kādiem celtniecības piederumiem vai materiāliem. Kritienus drošību būvlaukumos var palielināt ar vairākām metodēm – uzstādot margas, drošības tīklu, liekot izmantot speciālu drošības ekipējumu (alpīnisma sistēmas) un uzstādot brīdinājuma zīmes. Visiem strādniekiem vajadzētu būt apmācītiem, lai viņi pilnībā saprastu drošības sistēmu izmantošanu un to nepieciešamību, jo atbildību nes gan darba devējs, gan strādnieks, kuram šīs drošības sistēmas ir jāizmanto. Tāpat strādniekiem ir jāuzmanās no celtniecības materiāliem vai ekipējuma, kas atrodas uz zemes.

Negadījumi ar būvlaukumos izmantotajām mašīnām vai transportu arī ir viens no biežākajiem negadījumu iemesliem. Kamēr noris darbība ar ceļamkrānu vai kādu citu mašīnu, uzmanīgiem ir jābūt kā strādniekiem, tā arī mašīnas vadītājam vai operatoram. Visām šīm mašīnām jābūt ar ārkārtas bremžu vai darbības apstāšanās sistēmu, lai problēmu gadījumā darbu varētu apturēt tūlītēji. Turklāt vadītājam vai operatoram ir pilnībā jāpārredz, kas notiek gan mašīnas priekšpusē, gan aizmugurē, lai būtu pilnīga pārliecība par darba veikšanas drošību. Darba ekipējumam ir jābūt ar atstarojošiem elementiem, ja darbs tiek veikts naktī. Visiem ekipējuma elementiem, kuros ir stikla elementi, jābūt izmantotam drošības stiklam. Pirms darba veikšanas noteikti ir jāpārbauda instrumentu un mašīnu stāvoklis un ekipējumu jāizmanto tikai paredzētajam nolūkam.

Līdzīgi raksti

Comment