Pizas tornis

Pizas tornis, kas itāļu valodā tiek saukts par Torre di Pisa, bet vēl citādi tiek saukts par kampanile, ir katedrāles zvanu tornis, kas atrodas Itālijas pilsētā – Pizā. Tornis, kā noprotams, atrodas pie Katedrāles laukuma un pieder pie ēku kompleksa, kura pamatu, ieskaitot pašu torni, veido četras ēkas. Tornis savu popularitāti ir izpelnījies pateicoties tā slīpumam.

Torņa augstums ir 55,86 metri (īsākajā pusē) un 56,70 metri (augstākajā pusē). Torņa pamata ārējais diametrs ir 19,6 metri, bet iekšējais diametrs ir 10,4 metri.
Torņa masa, kā noteikts, ir 14,5 tūkstoši tonnas. Tornī ir 244-246 pakāpieni, jo ziemeļu pusē no 7. stāva dzegas līdz zvanu telpas grīdai ir 4 pakāpieni, bet dienvidu pusē tie ir 6. Pizas tornim ir 7 zvani, no kuriem smagākais sver 3620 kilogramus – tas ticis izveidots 1654. gadā.

Pizas torņa celtniecība 177 gadu laikā kopumā ir noritējusi 3 reizes. Šī torņa projekta autors ir Bannano Pizanno. Torņa celtniecība uzsākta jau 1173. gadā. Nezināmu iemeslu dēļ celtniecība tika pārtraukta pēc 5 gadiem jeb 1178. gadā, kad tika pabeigta 4. stāva daļas celtniecība. Pēc kāda laika slānis, ko veido mīksti jūras māli, zaudēja blīvumu, nespējot nodrošināt nepieciešamo izturību, lai tornis nesagāztos. Celtniecība tika turpināta 1272. gadā, bet šoreiz celtniecības darbus vadīja Džovanni di Simone. Pastāv teorija, ka šajā laikā torņa māla slāņa nestspēja bija nedaudz palielinājusies. Šajā reizē celtniecības darbi tika pārtraukti 1278. gadā, tomēr šoreiz tika pagūts uzcelt jau septiņus stāvus. Kā lēš zinātnieki, ja torņa celtniecība tiktu pabeigta jau tajā laikā, tornis būtu varējis sagāzties. Laikā no 1360. gada līdz 1370. gadam tika izbūvēta zvanu telpa. Torņa zvanu telpas autors ir Tomazzo Pizano. Šajā laikā torņa māla slānis bija kļuvis vēl blīvāks.

Tornis bijis slīps jau tajā laikā, kad notikusi zvanu telpas izbūve, tādēļ zvanu telpa tikusi celta nedaudz vertikālāk par pašu torni. Šī iemesla dēļ zvanu telpa attiecībā pret torni ir daudz taisnāka. Ir notikusi vairākkārtēja cenšanās mazināt torņa slīpumu, tomēr visi šie mēģinājumi ir vēl vairāk palielinājuši torņa sānsveri. Piemēram, kad laikā no 1990. gada līdz 2001. gadam norisinājās torņa rekonstrukcijas darbi, tornis esot sasvēries par 5,5 grādiem. Torņa pašreizējais slīpums pēc vairākiem tā taisnošanas mēģinājumiem ir vien 3,99 grādi.

1987. gadā Katedrāles laukums, kas ietver arī Pizas torni, tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Līdzīgi raksti

Comment